Šie ir panti, par kuriem runā Zādzība un zagļi
Otrā Mozus grāmata 20 : 15
15 Tev nebūs zagt.
Piektā Mozus grāmata 5 : 19
19 Tev nebūs zagt.
Mateja evaņģēlijs 19 : 18
18 Tas saka Viņam: “Kurus?” Un Jēzus sacīja: “Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību;
Lūkas evaņģēlijs 18 : 20
20 Baušļus tu zini: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, godā savu tēvu un savu māti.”
Pāvila vēstule romiešiem 13 : 9
9 Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.
Otrā Mozus grāmata 21 : 16
16 Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi.
Otrā Mozus grāmata 22 : 4
4 Ja kāds nogana tīrumu vai vīna dārzu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna dārza jādod vietā.
Otrā Mozus grāmata 22 : 15
15 Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.
Trešā Mozus grāmata 6 : 7
7 Šī ir ēdamā upura likumīgā kārtība: Ārona dēli lai to pienes Tā Kunga priekšā pie altāra.
Trešā Mozus grāmata 19 : 11
11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
Trešā Mozus grāmata 19 : 13
13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
Piektā Mozus grāmata 23 : 25
25 Kad tu ej sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev tīk, kamēr tu esi paēdis, bet savā traukā tev nebūs neko likt.
Psalmi 50 : 18
18 Kad tu redzi zagli, tu esi viņam pa draugam, tu biedrojies ar laulības pārkāpējiem.
Psalmi 62 : 10
10 Tiešām, kā vēsma ir cilvēku bērni, tikai maldi ir lielu vīru dēli; svaru kausos likti, viņi ceļas uz augšu vieglāk par vēja pūsmu.
Psalmi 119 : 61
61 Bezdievji apmetuši ap mani valgus, tomēr es neaizmirstu Tavus baušļus.
Sakāmvārdi 6 : 31
31 jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu.
Sakāmvārdi 21 : 7
7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs.
Jesajas grāmata 61 : 8
8 jo Es, Tas Kungs, mīlu taisnību un ienīstu laupījumu; Es tiem došu viņu algu pēc taisnības un derēšu ar tiem mūžīgu derību.
Jeremijas grāmata 2 : 26
26 Kā zaglis, kad tas pienākts zādzībā, stāv nokaunējies, tā jākaunas Israēla namam, viņa ķēniņiem un dižkungiem, viņa priesteriem un praviešiem,
Jeremijas grāmata 7 : 10
10 Un tad jūs nākat un stājaties Manā priekšā šinī namā, kas nosaukts Manā Vārdā, un sakāt: mēs esam glābti! – un turpināt darīt visas šīs negantības.
Ecehiēla grāmata 22 : 29
29 Arī vienkāršā tauta tai zemē dara varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību.
Hozejas grāmata 4 : 2
2 Toties ik uz soļa dzirdama Dieva zaimošana, skan nepareizi zvēresti, tiek pausti meli, notiek slepkavības, zādzības, laulības pārkāpšanas, un viens asiņains noziegums seko otram.
Nahuma grāmata 3 : 1
1 Bēdas tai asinskārai pilsētai, kas ir pārpildīta ar meliem un varasdarbiem un kas savu laupīšanas paradumu nespēj atmest!
Zaharijas grāmata 5 : 3
3 Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts otrā pusē.
Mateja evaņģēlijs 6 : 20
20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.
Mateja evaņģēlijs 15 : 19
19 Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.
Marka evaņģēlijs 7 : 22
22 mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.
Marka evaņģēlijs 11 : 1 – 360
1 Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad Viņš sūta divus no Saviem mācekļiem
2 un tiem saka: “Noeita ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
3 Un, ja kas jums sacīs: ko jūs te darāt? – tad atsakait: Tam Kungam tā vajag. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
4 Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?”
6 Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva.
7 Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un Viņš sēdās tam virsū.
8 Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos.
9 Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
10 Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!”
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Templī. Un, kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis un jau vakars bija, Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.
12 Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
13 Un, ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.
14 Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās.
15 Un tie nāk uz Jeruzālemi. Un, Templī iegājis, Viņš sāk izdzīt tos, kas pārdeva un pirka Templī, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju solus
16 un neļāva nevienu lietu nest caur Templi.
17 Un Viņš mācīja un tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām. – Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.”
18 Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja Viņu nogalināt; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka Viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis.
19 Un, vakaram metoties, viņi izgāja no pilsētas ārā.
20 Un, rīta agrumā garām iedami, tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
21 Un Pēteris atminējies Jēzum sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, ir nokaltis.”
22 Un Jēzus atbildēja un tiem saka: “Ticiet uz Dievu.
23 Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.
25 Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus,
26 bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.
27 Un tie nāk atkal uz Jeruzālemi, un, Viņam Templī staigājot, nāk pie Viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji, un vecaji
28 un Tam saka: “Kādā pilnvarā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo pilnvaru devis to darīt?”
29 Bet Jēzus tiem sacīja: “Es jums kaut ko vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums sacīšu, kādā pilnvarā Es to daru.
30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
31 Un tie sprieda savā starpā un sacīja: “Ja mēs sakām: no debesīm, – tad Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?
32 Bet vai lai sakām: no cilvēkiem?” Viņi bijās no ļaudīm. Jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis.
33 Un tie atbildēdami Jēzum saka: “Mēs nezinām.” Un Jēzus tiem saka: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā pilnvarā Es to daru.”
Leave a Reply