Šie ir panti, par kuriem runā svētības un lāsti
Piektā Mozus grāmata 28 : 1 – 68
1 Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām,
2 un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij:
3 svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.
4 Svētīts būs tavas miesas auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums.
5 Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra.
6 Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.
7 Un Tas Kungs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, nonāvēs tavā priekšā: pa vienu ceļu tie pret tevi izies, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.
8 Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
9 Tas Kungs tevi cels Sev par svētu tautu, kā Viņš tev to ar zvērestu ir apsolījis, ja tu turēsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi Viņa ceļus.
10 Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc Tā Kunga Vārda, un tās bīsies no tevis.
11 Un Tas Kungs tevi pārpilnībā vairos tavā miesas auglī, tavā lopu auglī un tavā zemes auglī tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, bija ar zvērestu apsolījis taviem tēviem tev dot.
12 Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies.
13 Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.
14 Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien pavēlu, ne pa labi, ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un tiem nekalpotu.
15 Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars.
16 Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka.
17 Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra.
18 Nolādēts būs tavas miesas auglis un tavas zemes auglis, un tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums.
19 Nolādēts tu būsi ieiedams, un nolādēts tu būsi iziedams.
20 Un Tas Kungs pār tevi sūtīs lāstu, bailes un briesmas pie ikkatra tavu roku darba, ko tu darīsi, līdz tu tapsi iznīcināts un ātri iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, jo tu Mani esi atstājis.
21 Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, līdz Viņš tevi pilnīgi izdeldēs no tās zemes, kuru tu ej iemantot.
22 Un Tas Kungs tevi sitīs ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem, ar lielu karstumu un ar zobenu, ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā.
23 Un debesis pār tavu galvu būs kā varš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs.
24 Un Tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā pīšļus un pelnus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi izdeldēts.
25 Un Tas Kungs tevi nometīs zemē sakautu tavu ienaidnieku priekšā: pa vienu ceļu tu pret viņiem iziesi, bet pa septiņiem ceļiem tu no viņiem bēgsi, un tu būsi par biedinājumu visām zemes ķēniņu valstīm.
26 Un tavs līķis kļūs par barību visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem, un nebūs neviena, kas tos aizdzīs.
27 Un Tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes augoņiem, ar uztūkumiem, ar kraupi un kašķi, no kā tu nevarēsi sevi izdziedēt.
28 Un Tas Kungs tevi sitīs ar vājprātību, ar aklumu un ar sirds stulbumu,
29 ka tu pat dienas vidū grābstīsies kā akls, kas grābstās tumsā, un tavos ceļos tev neveiksies, bet tu būsi tikai apspiests un aplaupīts visu savu mūžu, un glābēja nebūs.
30 Tu saderināsies ar sievu, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi.
31 Tavs vērsis tiks nokauts tavu acu priekšā, bet tu no tā neēdīsi; tavs ēzelis tev tiks nolaupīts tavu acu priekšā, un tev to neatdos atpakaļ; tavi sīklopi tiks nodoti ienaidniekiem, un glābēja nebūs.
32 Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īgs, un tavās rokās spēka nebūs.
33 Tavas zemes augļus un visus tava darba augļus ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu būsi apspiests un satriekts visu savu mūžu.
34 Un tu kļūsi ārprātīgs, redzēdams to, ko tavas acis skatīs.
35 Un Tas Kungs tevi sitīs ar ļauniem augoņiem uz ceļiem un lieliem, ka tu kļūsi neizdziedināms no savām kāju pēdām līdz tavai galvas virsai.
36 Tas Kungs novedīs tevi un tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, pie tādas tautas, ko nedz tu esi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.
37 Un tu kļūsi par biedēkli, nievu vārdu un apsmieklu visām tautām, kurp vien Tas Kungs tevi vedīs.
38 Tu gan izsēsi tīrumā daudz sēklas, bet maz ievāksi, jo siseņi to apēdīs.
39 Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet nedz vīnu tu dzersi, nedz ražu novāksi, jo tārps to nograuzīs.
40 Tev būs gan olīvkoki visās tavās robežās, bet tu nesvaidīsi sevi ar eļļu, jo tava eļļas koka augļi nobirs.
41 Tu gan dzemdināsi dēlus un meitas, bet tie tev nepaliks, jo tos aizvedīs gūstā.
42 Visus tavus kokus un visus tavus zemes augļus apēdīs kaitēkļi.
43 Svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies pār tevi augstāk un augstāk, bet tu grimsi zemāk un zemāk.
44 Viņš tev aizdos, bet tu viņam neaizdosi, viņš būs galva, bet tu būsi aste.
45 Un visi šie lāsti nāks pār tevi, tie tevi vajās un skars, līdz tu tiksi izdeldēts, tāpēc ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij, un neesi turējis Viņa baušļus un Viņa likumus, ko Viņš tev pavēlējis.
46 Un tie taps par zīmēm un par brīnumiem gan tev, gan taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem,
47 tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim.
48 Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.
49 Tas Kungs sūtīs pār tevi tautu no tālienes, no zemes galiem, kas metas virsū kā ērglis un kuras valodu tu nesaproti,
50 briesmīgu tautu, kas vecos necienīs, bet jaunos nesaudzēs.
51 Un tā ēdīs tavu lopu augļus un tavas zemes augļus, līdz tu būsi izdeldēts: tā neatstās tev nedz labību, nedz vīnu, nedz eļļu, nedz tavu liellopu, nedz tavu sīklopu pieaugumu.
52 Un tā tevi ielenks visos tavos vārtos, līdz sagrūs tavi augstie un stiprie mūri, uz kuriem tu paļāvies, visā tavā zemē; tā tevi ielenks visos tavos vārtos visā tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.
53 Un tu ēdīsi pats savas miesas augļus, savu dēlu un savu meitu miesas, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, apspiestībā un postā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.
54 Un vīrs tavā vidū, kas bijis izlutināts un dzīvojis pārpilnībā, nenovīdīgi raudzīsies uz savu brāli un uz sievu pie savām krūtīm, un uz saviem bērniem, kas tam atlikušies,
55 un viņš nevienam no tiem nedos no savu bērnu miesas, ko viņš ēd, tāpēc ka viņam nekas nav atlicis tanī apspiestībā un postā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
56 Un izlutināta un izsmalcināta sieva tavā vidū, kas nevīžoja pat savas kāju pēdas pie zemes likt savas izsmalcinātības un savas izlutinātības dēļ, tā tagad nenovīdīgi raudzīsies uz vīru pie savām krūtīm, uz savu dēlu un uz savu meitu,
57 nenovēlēdama nevienam nedz tikko no viņas iznākušo augļu apvalku, nedz bērnus, ko tā dzemdējusi; jo viņa tos ēdīs slepeni tanī apspiestībā un postā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
58 Ja tu neturēsi visus šīs bauslības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā un nebīsies Tā Kunga, sava Dieva, godības pilnā un baismīgā Vārda,
59 tad Tas Kungs negaidīti sūtīs pār tevi un taviem pēcnācējiem sērgas, lielas un ilgstošas sērgas un ļaunas un ilgstošas slimības.
60 Un Viņš liks nākt pār tevi visām Ēģiptes sērgām, no kurām tu bīsties, bet tās tev pielips.
61 Un Tas Kungs liks nākt pār tevi visām slimībām un visām sērgām, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstīti, kamēr Viņš tevi nebūs izdeldējis.
62 Un maz atliks no jums, kas jūs savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes, tādēļ ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij.
63 Kā Tam Kungam bija prieks jums labu darīt un jūs vairot, tāpat Tam Kungam būs prieks jūs nonāvēt un jūs izdeldēt, un jūs tiksit izrauti no šīs zemes, kuru tu ej iemantot.
64 Un Tas Kungs tevi izkaisīs starp visām pasaules tautām, no viena zemes gala līdz otram zemes galam, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko nedz tu, nedz tavi tēvi nav pazinuši,- kokam un akmenim.
65 Un tu neatradīsi miera šo tautu vidū, un arī tavai kāju pēdai nebūs vietas atpūtai, jo Tas Kungs tur tev dos drebošu sirdi, izīgušas acis un izmisušu dvēseli.
66 Un tava dzīvība karāsies mata galā, un tu baiļosies nakti un dienu, un tu nebūsi drošs par savu dzīvību.
67 No rīta tu sacīsi: kaut būtu vakars,- bet vakarā tu sacīsi: kaut būtu rīts,- no tām sirds izbailēm, ar ko tu baiļojies, un to skatu dēļ, ko tavas acis redzēs.
68 Un Tas Kungs tevi vedīs ar laivām atpakaļ uz Ēģipti pa ceļu, par kuru es esmu tev sacījis: tev nebūs to nekad vairs redzēt! – Un tur jūs gribēsit sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet pircēja nebūs.”
Piektā Mozus grāmata 30 : 19
19 Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,
Otrā Mozus grāmata 20 : 1 – 26
1 Un Dievs sacīja visus šos vārdus:
2 “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,
6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13 Tev nebūs nokaut.
14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
15 Tev nebūs zagt.
16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.”
18 Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm.
19 Un ļaudis sacīja Mozum: “Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.”
20 Tad Mozus sacīja tautai: “Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.”
21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs.
22 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki tā Israēla ļaudīm: jūs paši esat redzējuši, ka Es no debesīm esmu runājis uz jums.
23 Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus.
24 Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt Savu Vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu.
25 Bet, ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad necel to no cirstiem akmeņiem, jo, ar dzelzi strādājot, tu to apgāni.
26 Nekāp pa kāpnēm uz Manu altāri, ka tā priekšā neatsedzas tavs kailums.
Piektā Mozus grāmata 28 : 47 – 48
47 tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim.
48 Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.
Pāvila vēstule romiešiem 15 : 13
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
Pāvila 1. vēstule Timotejam 5 : 8
8 Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.
Trešā Mozus grāmata 26 : 1 – 46
1 “Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs!
3 Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit,
4 tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus.
5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē.
6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi.
7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā.
8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā.
9 Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību.
10 Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas.
11 Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās.
12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu.
13 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu.
14 Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus
15 un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību.
16 Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi.
17 Un Es dusmās celšu Savu vaigu pret jums, ka jūs tiksit savu ienaidnieku sakauti; un jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas, un jūs bēgsit, kad nebūs neviena, kas jūs vajā.
18 Un, ja jūs arī tad vēl Man neklausīsit, tad Es uzlikšu vēl septiņkārt bargāku sodu jums jūsu grēku dēļ.
19 Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu un darīšu debesis pār jums kā dzelzi un zemi kā varu.
20 Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu, nedz arī tanī zemē koki nesīs savus augļus.
21 Un, ja tad vēl jūs Man turēsities pretim un vēl negribēsit Man paklausīt, tad Es vēl jums uzlikšu septiņus piemeklējumus jūsu grēku dēļ.
22 Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus, un jūsu skaitu samazinās, tā ka jūsu ceļi paliks tukši.
23 Un, ja jūs šo pārmācību dēļ vēl neliksit Manis brīdināties, bet Man tuvosities ar naidu,
24 tad arī Es jums nākšu pretī ar naidu, un Es jūs sitīšu septiņkārt jūsu grēku dēļ.
25 Jo tad Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, kas atriebs Manu derību; un, kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es jūsu vidū sūtīšu mēri un nodošu jūs ienaidnieku rokā.
26 Tad Es jums atņemšu maizi, tikai mazliet jums piešķirot barībai; tad desmit sievas ceps jums maizi vienā krāsnī, un jums jūsu maize tiks katram ar svaru dota, jūs gan ēdīsit, bet nebūsit paēduši.
27 Un, ja jūs šo pārbaudījumu dēļ vēl Mani neklausīsit un tuvosities Man ar naidu,
28 tad arī Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs vēl septiņkārt vairāk pārmācīšu jūsu grēku dēļ.
29 Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas, un jūs ēdīsit savu meitu miesas.
30 Un Es izpostīšu jūsu augstieņu svētnīcas un nolauzīšu jūsu elku stabus; jūsu līķus Es izmetīšu uz jūsu sadauzītiem elku tēliem, un jūs būsit riebīgi Manai dvēselei.
31 Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām un iznīcināšu jūsu svētnīcas, un neodīšu jūsu upuru dūmu patīkamās smaržas.
32 Un Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies.
33 Bet jūs Es izkaisīšu starp citām tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas.
34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt.
35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt.
36 Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes viņu ienaidnieku zemē, ka birstoša lapa ar savu čaukstēšanu viņus vajās, un tie bēgs, itin kā kad zobens tos vajātu, kaut arī nebūtu neviena, kas tos īsteni vajā.
37 Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā, kaut vajātāja nebūs, un jums neizdosies piecelties kājās savu ienaidnieku priekšā.
38 Un jūs iznīksit starp citām tautām, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs.
39 Un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs savu ienaidnieku zemēs un arī savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst.
40 Tad viņi atzīs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī.
41 Un arī Es tad gāju pret viņiem ar īgnumu, un Es tos izdzinu viņu ienaidnieku zemē, lai tad reiz viņu neapgraizītā sirds kļūst pazemīga un viņu pārkāpumi tiek atmaksāti.
42 Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzāku, un Es pieminēšu Savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi.
43 Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi.
44 Un arī tad vēl, tiem esot ienaidnieku zemē, Es tos neatmetīšu, un tie Man tiktāl neriebj, lai Es tos pilnīgi izdeldētu un Mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs.
45 Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes visu tautu acu priekšā, lai Es tiem būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs.”
46 Šie ir tie likumi, tiesas un bauslības likumi, ko Tas Kungs uz Sinaja kalna nolika starp Sevi un Israēla bērniem caur Mozu.
Pāvila 1. vēstule korintiešiem 13 : 3
3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
Maleahija grāmata 3 : 10
10 Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!
Psalmi 46 : 1
1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām augstām balsīm.
Pirmā Mozus grāmata 28 : 14
14 Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.
Pāvila vēstule romiešiem 13 : 4
4 jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.
Pāvila vēstule galatiešiem 3 : 10
10 Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. –
Pāvila 2. vēstule korintiešiem 9 : 7
7 Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.
Otrā Laiku grāmata 17 : 1 – 19
1 Un viņa dēls Jošafāts kļuva ķēniņš viņa vietā un kļuva varens pret Israēlu.
2 Viņš novietoja karapulkus visās pilsētās, kurās bija nocietinājumi, un novietoja aizsardzības spēkus Jūdas zemē un Efraima pilsētās, ko viņa tēvs Asa bija iekarojis.
3 Un Tas Kungs bija ar Jošafātu, jo viņš staigāja sava ciltstēva Dāvida agrākos ceļos un nepielūdza baalus,
4 jo viņš meklēja savu tēvu Dievu un sekoja Viņa pavēlēm, un nedarīja kā Israēls.
5 Un tāpēc Tas Kungs nostiprināja viņa rokā ķēniņa valsts varu, un visa Jūdas zeme nesa Jošafātam dāvanas, un viņam bija bagātības un godības papilnam.
6 Un viņa sirds bija pacilāta Tā Kunga ceļos, un viņš vēlreiz nopostīja augstieņu svētnīcas un elku kokus Jūdā.
7 Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zaharju, Netaneēlu un Mihaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām.
8 Un kopā ar viņiem bija levīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, šie bija levīti, un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms.
9 Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu.
10 Un visu ķēniņu valstu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no Tā Kunga, ka viņi nesāka karu pret Jošafātu.
11 Un pat no filistiešu vidus nāca sūtņi, kas atnesa Jošafātam gan dāvanas, gan meslu sudrabu; arī arābi atveda viņam sīklopus – aunu vien septiņus tūkstošus un septiņus tūkstošus septiņi simti āžu.
12 Un notika, ka Jošafāts arvien vairāk un vairāk pieauga savā varenībā; viņš uzcēla Jūdā pilis un noliktavu pilsētas.
13 Viņam bija arī lieli mantu krājumi Jūdas pilsētās un karotāji, varonīgi vīri Jeruzālemē.
14 Un šis ir viņu iekārtojums pēc tēvu namiem: no Jūdas bija virsnieki pār tūkstošiem, starp viņiem virsnieks Adna, kuram bija trīs simti tūkstoši varonīgu karavīru;
15 līdzās viņam bija virsnieks Johanaāns, kuram bija divi simti astoņdesmit tūkstoši vīru;
16 bet nākamais bija Amasja, Sihrija dēls, kas bija brīvprātīgi stājies Tā Kunga kalpībā, un viņam bija divi simti tūkstoši varonīgu karavīru.
17 Un no Benjamīna bija Ēljada, varonīgs karavīrs, viņam bija divi simti tūkstoši vīru, kas bija bruņoti ar loku un ar vairogu;
18 bet nākamais bija Jozabāds, un viņam bija simts astoņdesmit tūkstoši karam sagatavotu vīru.
19 Šie bija tie, kuri kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, kurus ķēniņš bija ielicis stipri nocietinātās pilsētās visā Jūdas zemē.
Mateja evaņģēlijs 4 : 1 – 25
1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.
2 Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.
3 Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”
5 Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6 “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi.”
7 Tad Jēzus tam sacīja: “Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.”
8 Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību,
9 un Viņam saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.”
10 Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.
12 Bet Jēzus, dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13 Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulona un Naftaļa robežās,
14 ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15 Zebulona zeme un Naftaļa zeme, piejūras ceļš, Aizjordāna, citu tautu Galileja,
16 ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi. –
17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.”
18 Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19 Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”
20 Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.
21 Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja.
22 Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.
23 Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24 Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju; un pie Viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un Viņš tos dziedināja.
25 Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus Jordānas gāja Viņam pakaļ.
Pirmā Mozus grāmata 4 : 1 – 26
1 Tad cilvēks atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: “Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību.”
2 Un vēl viņa dzemdēja tā brāli Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemes kopējs.
3 Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri Tam Kungam,
4 un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.
5 Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.
6 Tad Dievs sacīja Kainam: “Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7 Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8 Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.
9 Un Dievs sacīja uz Kainu: “Kur ir Ābels, tavs brālis?” Tas atbildēja: “Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?”
10 Bet Viņš teica: “Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.
11 Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis.
12 Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!”
13 Tad Kains sacīja Dievam: “Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.
14 Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un Tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus.”
15 Un Dievs sacīja viņam: “Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts.” Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.
16 Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.
17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnohu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnohu.
18 Un Ēnoham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls – Lamehu.
19 Bet Lamehs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras – Cilla.
20 Un Ada dzemdēja Jābalu, viņš ir tēvs telts iemītniekiem un ganiem.
21 Un viņa brāļa vārds ir Jūbals; viņš ir tēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules.
22 Un arī Cilla dzemdēja – Tubal-Kainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs; bet Tubal-Kaina māsa bija Naāma.
23 Un Lamehs sacīja savām sievām: “Ada un Cilla! Klausiet manu balsi, Lameha sievas, dzirdiet, ko es jums saku: vīru es nokauju par savu ievainojumu un zēnu par savu vāti.
24 Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamehs septiņdesmit septiņkārt.”
25 Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu un nosauca tā vārdu: Sets, jo “Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains”.
26 Un arī Setam piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva Vārdu.
Otrā Mozus grāmata 22 : 1 – 31
1 Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.
2 Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina, bet, ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.
3 Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, vai ēzelis, vai avs, tad divkārt viņam ir jāatlīdzina.
4 Ja kāds nogana tīrumu vai vīna dārzu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna dārza jādod vietā.
5 Ja izceļas uguns un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā visu atlīdzināt.
6 Ja kāds dod uzglabāt savam tuvākam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārtīgi jāatlīdzina.
7 Bet, ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, vai tas nav savu roku pats licis pie sava tuvākā mantas.
8 Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: šī ir tā! – ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9 Ja kāds savam tuvākam dod glabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu un tas nobeidzas vai to savaino, vai arī tas tiek aizvests, nevienam neredzot,
10 tad lai notiek Tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvākā mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11 Bet, ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12 Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai tas pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlīdzina.
13 Un, ja kāds aizņemas ko no sava tuvākā un tas tiek savainots vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatlīdzina.
14 Bet, ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzina; un, kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15 Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.
16 Bet, ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17 Burvi neatstāj dzīvu.
18 Katrs, kas jaucas ar lopu, lai tiek nonāvēts.
19 Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
20 Nevienu svešinieku nedz apspied, nedz izmanto, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21 Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiests.
22 Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
23 Tad Manas dusmas iedegsies, un Es jūs nokaušu ar zobenu, un jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.
24 Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus.
25 Ja tu ņem sava tuvāka drēbes par ķīlu, tad atdod viņam tās pirms saule norietējusi,
26 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa apģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un, kad viņš brēks uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
27 Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.
28 Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man.
29 Tāpat dari ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdod Man.
30 Jums būs svētiem ļaudīm būt Manā priekšā; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.
Pāvila 2. vēstule Timotejam 3 : 16 – 17
16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.
Leave a Reply