Šie ir panti, par kuriem runā nepateicīgi cilvēki
Pāvila 1. vēstule korintiešiem 4 : 7
7 Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?
Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem 5 : 16 – 18
16 Esiet priecīgi vienumēr,
17 lūdziet bez mitēšanās Dievu.
18 Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.
Lūkas evaņģēlijs 6 : 35
35 Bet mīliet savus ienaidniekus un darait labu un aizdodiet, atmaksu negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela un jūs būsit Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.
Pāvila vēstule kolosiešiem 1 : 3
3 Mēs pastāvīgi savās lūgšanās pateicamies Dievam, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvam, par jums,
Ecehiēla grāmata 18 : 32
32 Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit.”
Jesajas grāmata 61 : 1
1 Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību,
Jāņa 1. vēstule 2 : 1 – 29
1 Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.
2 Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.
3 No tā mēs noprotam, ka esam Viņu atzinuši, ja turam Viņa baušļus.
4 Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības.
5 Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā.
6 Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis.
7 Mīļie, ne jaunu bausli es jums rakstu, bet vecu bausli, kas bija no sākuma. Šis vecais bauslis ir tas vārds, ko esat dzirdējuši.
8 Tomēr jaunu bausli es jums rakstu, un tas ir patiess Viņā un jūsos, jo tumsība zūd, un īstā gaisma jau spīd.
9 Kas teicas esot gaismā un ienīst savu brāli, ir vēl aizvien tumsībā.
10 Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un piedauzības nav viņā;
11 bet, kas savu brāli ienīst, ir tumsībā un dzīvo tumsā un nezina, kurp tas iet, jo tumsa ir aptumšojusi viņa acis.
12 Es rakstu jums, bērniņi, jo grēki jums ir Viņa Vārda dēļ piedoti.
13 Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat uzvarējuši ļauno.
14 Es esmu jums rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši. Es esmu jums rakstījis, tēvi, jo jūs esat atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es esmu jums rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši.
15 Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;
16 jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.
17 Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.
18 Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies; no tā mēs noprotam, ka ir pēdējā stunda.
19 No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši, bet viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav visi mūsēji.
20 Jums ir svaidījums no Svētā, un jūs zināt visu.
21 Es esmu jums rakstījis ne tāpēc, ka jūs nezināt patiesību, bet tāpēc, ka jūs to zināt un ka meli nekad nav no patiesības.
22 Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.
23 Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.
24 Jūsos lai paliek tas, ko esat dzirdējuši no sākuma. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no sākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā.
25 Šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums ir apsolījis – mūžīgā dzīvība.
26 To es esmu jums rakstījis par tiem, kas jūs maldina.
27 Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā.
28 Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies, mums būtu drošs prāts un mēs, Viņam atnākot, nepaliktu kaunā.
29 Ja jūs zināt, ka Viņš ir taisns, tad jūs saprotat, ka katrs, kas dara taisnību, ir no Viņa piedzimis.
Ceturtā Mozus grāmata 14 : 27
27 “Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie ir izteikuši savu nemieru pret Mani.
Lūkas evaņģēlijs 17 : 17 – 19
17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi?
18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?
19 Un Viņš tam sacīja: “Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.”
Psalmi 109 : 1 – 31
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak, Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu!
2 Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli.
3 Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani.
4 Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu.
5 Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību.
6 Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātans lai stāv viņam pie viņa labās rokas!
7 Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku!
8 Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi!
9 Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva!
10 Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām!
11 Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu!
12 Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bārabērnus!
13 Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds!
14 Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti!
15 Tie lai paliek Tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes,
16 tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu.
17 Viņš mīlēja lāstu – lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību – tā tagad lai paliek tālu nost no viņa!
18 Viņš tērpās lāstos kā drēbēs – lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos!
19 Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas!
20 Tā lai ir Tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu!
21 Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani!
22 Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota.
23 Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā.
24 Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav.
25 Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu.
26 Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības!
27 Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari!
28 Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas!
29 Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes!
30 Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,
31 jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.
Pāvila 1. vēstule Timotejam 2 : 1 – 15
1 Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem,
2 par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā.
3 Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā,
4 kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.
5 Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus,
6 kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā.
7 Tālab es esmu iecelts par saucēju un sūtni (es saku patiesību, nemeloju), par mācītāju pagāniem ticībā un patiesībā.
8 Tad nu es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām.
9 Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku,
10 bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, – ar labiem darbiem.
11 Sieva lai klusībā mācās visā padevībā;
12 taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā.
13 Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva.
14 Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā;
15 taču viņa tiks izglābta, dzemdējot bērnus, ja tā paliks ticībā un mīlestībā un svētā dzīvē ar savaldību.
Mācītājs 3 : 14
14 Es atzinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi: tam nevar neko nedz pielikt, nedz atņemt, un Dievs to visu tā ir iekārtojis, lai Viņu bīstas.
Pāvila 1. vēstule korintiešiem 2 : 1 – 16
1 Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.
2 Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.
3 Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā.
4 Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,
5 lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
6 Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai,
7 bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.
8 To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.
9 Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. –
10 Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.
11 Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars.
12 Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.
13 To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.
14 Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
15 Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.
16 Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.
Jesajas grāmata 1 : 1 – 31
1 Parādības par Jūdu un Jeruzālemi, ko Jesaja, Amoca dēls, redzēja Jūdas ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā.
2 Klausaities, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: “Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.
3 Vērsis pazīst savu īpašnieku un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas izpratnes!”
4 Bēdas šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši To Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies!
5 Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.
6 No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces, un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti;
7 jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscaur un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas.
8 Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis.
9 Ja Tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.
10 Klausaities Tā Kunga vārdus, jūs Sodomas valdnieki, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta!
11 “Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuri?” saka Tas Kungs. “Man ir apnikuši jūsu aunu un baroto teļu dedzināmie upuri, Man netīk jēru un āžu asinis.
12 Kad jūs nākat rādīties Manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt Manus pagalmus?
13 Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuri, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas!
14 Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami!
15 Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju Savas acis no jums, un, lai cik daudz jūs arī lūgtu, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas asinīm.
16 Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus Manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt!
17 Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!
18 Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.
19 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.
20 Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!”
21 Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciāna, kas bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas!
22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni.
23 Tavi pārvaldnieki ir atkritēji un zagļu biedri, tie ņem uzpirkšanas dāvanas un dzenas pēc peļņas; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.
24 Tādēļ saka tas Visuaugstākais, Tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: “Es remdēšu Savas dusmas Savu pretinieku ciešanās un Savu atriebību izgāzīšu pār Saviem ienaidniekiem!
25 Es vērsīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts.
26 Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par uzticīgo pilsētu.”
27 Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu.
28 Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no Tā Kunga atkāpjas, aizies bojā!
29 Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kuriem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi!
30 Jo jūs būsit kā ozols, kura lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens!
31 Pat varenais būs kā pakulas un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!
Ecehiēla grāmata 18 : 23
23 Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?
Otrā Ķēniņu grāmata 1 : 1 – 18
1 Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla.
2 Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģiem Samarijā, sasitās un gulēja slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: “Ejiet un iztaujājiet Ekronas dievu Baal-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!”
3 Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: “Celies, dodies pretī Samarijas ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu?
4 Tāpēc Tas Kungs saka tā: no tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu mirdams mirsi!” Un Elija devās tālāk.
5 Kad vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: “Kāpēc jūs esat nākuši atpakaļ?”
6 Un tie viņam atbildēja: “Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka Tas Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? Tādēļ no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev jāmirst.”
7 Tad viņš tiem jautāja: “Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un uz jums šos vārdus runāja?”
8 Un tie viņam atbildēja: “Tas vīrs bija spalvainā apģērbā un ādas apsēju ap saviem gurniem.” Tad viņš nodomāja: tas ir Elija no Tisbes.
9 Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Un, kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad redzi, Elija sēdēja kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: “Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir pavēlējis: kāp zemē!”
10 Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: “Ja es tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa piecdesmit vīriem.
11 Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit un viņa piecdesmit vīrus; tas viņu uzrunāja un sacīja: “Tu, Dieva vīrs, tā saka ķēniņš: steidzies ātri, nāc lejā!”
12 Bet Elija atbildēja un tiem sacīja: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!” Tad Dieva uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus.
13 Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā, tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam: “Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles ir dārgas tavās acīs!
14 Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad – lai mana dzīvība ir dārga tavās acīs!”
15 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: “Nokāp kopā ar viņu un nebīsties no viņa!” Tad Elija cēlās un nokāpa, un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa.
16 Un viņš sacīja tam: “Tā saka Tas Kungs: tāpēc, ka tu esi sūtījis sūtņus, lai tie izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu, it kā Israēlā nebūtu Dieva, kuru varētu izvaicāt, tāpēc tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo tev jāmirst.”
17 Un tā viņš nomira, kā Tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla.
18 Un, kas vēl stāstāms par Ahasju, ko viņš ir darījis, – tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
Leave a Reply