Šie ir panti, par kuriem runā kopienai
Vēstule ebrejiem 10 : 24 – 25
24 Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,
25 neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.
Apustuļu darbi 2 : 42 – 47
42 un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.
43 Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.
44 Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;
45 viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,
47 slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.
Pāvila vēstule romiešiem 12 : 3 – 13
3 Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.
4 Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums,
5 tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.
6 Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru,
7 kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā;
8 pamācīšanas spējas – pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.
9 Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.
10 Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.
11 Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12 priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.
13 Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību!
Pāvila vēstule galatiešiem 6 : 2
2 Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.
Mācītājs 4 : 9 – 12
9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;
10 ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?
12 Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.
Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem 5 : 14
14 Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!
Mateja evaņģēlijs 22 : 37 – 40
37 Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”
Mateja evaņģēlijs 5 : 13 – 16
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Mateja evaņģēlijs 18 : 20
20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”
Psalmi 133 : 1 – 3
1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!
2 Tas ir kā dārga eļļa, kas pil no galvas bārdā, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm.
3 Tas ir kā Hermona rasa, kas nokrīt uz Ciānas kalniem, jo tur Tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi!
Jāņa evaņģēlijs 15 : 1 – 12
1 “ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs.
2 Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
3 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.
4 Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
5 ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.
6 Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
7 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.
8 Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.
9 Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
10 Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.
11 To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
12 Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
Jāņa evaņģēlijs 15 : 12 – 13
12 Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
13 Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
Sakāmvārdi 17 : 17
17 Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.
Pāvila vēstule filipiešiem 2 : 3 – 16
3 ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,
4 neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.
5 Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6 kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7 bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
8 un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!
9 Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem,
10 lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē
11 un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.
12 Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
13 Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.
14 Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās,
15 lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē,
16 turēdami dzīvības vārdu, man par lepnumu uz Jēzus Kristus dienu; tad es veltīgi nebūtu skrējis, nedz veltīgi pūlējies!
Pētera 1. vēstule 2 : 9 – 10
9 Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā,
10 jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti.
Pāvila vēstule romiešiem 12 : 9 – 21
9 Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.
10 Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.
11 Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12 priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.
13 Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību!
14 Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!
15 Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud.
16 Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam.
17 Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.
18 Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.
19 Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.
20 Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.
21 Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!
Pāvila vēstule efeziešiem 4 : 15 – 16
15 Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.
16 Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.
Ecehiēla grāmata 34 : 1 – 31
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 “Cilvēka bērns, sludini pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: tā saka Dievs Tas Kungs: bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt?
3 Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet jūs avis neganāt.
4 Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi.
5 Tā tās izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda.
6 Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās.
7 Tādēļ jūs, gani, uzklausait Tā Kunga vārdu!
8 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tāpēc ka Manas avis kritušas laupītājiem par guvumu un lauku zvēriem par barību, jo tām nebija gana un Mani gani nerūpējās par Manām avīm, tie ganīja paši sevi, bet neganīja Manas avis, –
9 tāpēc jūs, gani, uzklausait Tā Kunga vārdu!
10 Tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret šiem ganiem, Es atprasīšu Savas avis no viņu rokas un izbeigšu viņu gana amatu, lai tie negana paši sevi. Es atraušu Savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību.
11 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es pats tagad rūpēšos par Savām avīm un gādāšu par tām.
12 Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par Savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās.
13 Es tās izvedīšu ārā no tautām un salasīšu tās pa dažādām zemēm, un aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē, un tās ganīšu Israēla kalnos un lejās un visos apdzīvotos zemes novados.
14 Es tās ganīšu labās ganībās, Israēla augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies jauko nokaļņu aplokos, un tur tām būs treknas ganības Israēla kalnos.
15 Es pats būšu Savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu, saka Dievs Tas Kungs,
16 nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu, taukās un stiprās Es izdeldēšu; Es ganīšu tās pēc taisnības.
17 Bet jūs, Manas avis, tā saka Dievs Tas Kungs, uzklausiet Mani: Es turēšu tiesu starp avi un avi un starp auniem un āžiem.
18 Vai tā jums vēl par maz, ka jūs ganāties pašās labākajās ganībās? Vai gribat arī savas atlikušās ganības kājām samīdīt? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai. Vai jūs gribat arī atlikušo ar savām kājām saduļķot?
19 Un tad Manas avis lai ēd ganībās, ko jūs esat kājām samīdījuši, un lai dzer to ūdeni, ko jūs esat ar savām kājām saduļķojuši?
20 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es šķirošu treknās un liesās avis un turēšu tiesu viņu starpā.
21 Tāpēc ka jūs vājās avis stumdāt ar sāniem un pleciem un badāt tās ar ragiem, kamēr tās esat izdzinuši laukā,
22 tad Es nākšu Savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā.
23 Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, Savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans.
24 Un Es, Tas Kungs, būšu viņu Dievs, un Mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, Tas Kungs, esmu tā sacījis.
25 Un Es slēgšu ar tām miera derību un izdzīšu ārā no zemes plēsīgos zvērus, tā ka tās varēs pat tukšos klajumos droši dzīvot un mežos mierīgi dusēt.
26 Es tās svētīšu un piešķiršu svētību arī visai Savai kalna zemei, Es došu lietu savā laikā: tas būs svētības lietus.
27 Koki laukā nesīs savus augļus, un zeme dos savu ražu, un tie droši dzīvos savā zemē un atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es sarauju viņu jūga sakas un atsvabinu tos no viņu verdzinātāju rokas.
28 Tad tie nebūs vairs tautām par laupījumu, meža zvēri tos neaprīs, tie dzīvos drošībā, un neviens tos netraucēs un nebiedēs.
29 Es tiem došu ražīgus un auglīgus stādus, tā ka tiem nebūs jācieš savā zemē bads un nebūs jādzird tautu ļaunprātīgie nicinājumi.
30 Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, un esmu kopā ar viņiem, un tie, Israēla nams, ir Mana tauta, tā saka Dievs Tas Kungs.
31 Jūs esat Manas avis, Manu ganību avis, jūs, cilvēki, un Es esmu jūsu Dievs,” – tā saka Dievs Tas Kungs.
Leave a Reply