Šie ir panti, par kuriem runā Izraēlas aizsardzība
Psalmi 122 : 6
6 Nesiet Jeruzālemei miera sveicienu! Lai tiem labi klājas, kas tevi mīl!
Zaharijas grāmata 12 : 1 – 14
1 Šis ir Tā Kunga vārda spriedums par Israēlu; tā saka Tas Kungs, kas izstiepis debesis pāri pasaulei, kas licis pamatus zemei un kas radījis cilvēkā viņa garu:
2 “Redzi, Es gribu darīt Jeruzālemi par apreibinātāju dzērienu kausu visām tautām, kas ap Jeruzālemi dzīvo; un arī Jūdam pienāks sava kārta, kad aplenks Jeruzālemi.
3 Un notiks tanī dienā, ka Es darīšu Jeruzālemi par smagu akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā, kad pret pilsētu sapulcēsies visas pasaules tautas.
4 Tanī dienā, saka Tas Kungs, Es padarīšu visus zirgus tramīgus un viņu jātniekus baiļu pilnus, bet pār Jūdas namu Es turēšu Savas acis vaļā, kamēr visu svešo tautu zirgus Es sitīšu ar aklumu.
5 Un Jūdas novadu pārvaldnieki teiks savās sirdīs: Jeruzālemes iedzīvotāju stiprums ir Tas Kungs Cebaots, viņu Dievs.
6 Tanī dienā Es pārvērtīšu Jūdas lielkungus par degošiem aizkuriem malkai un par aizdedzināmo lāpu salmu kūļiem, lai viņi iznīcina visas tautas pa labi un kreisi no sevis. Bet Jeruzālemei pašai arī turpmāk jāpaliek savā vietā Jeruzālemē!”
7 Vispirms Tas Kungs izglābs Jūdas mājokļus, lai pārmērīgi nepaceļas nedz Dāvida nama lepnums, nedz arī Jeruzālemes iedzīvotāju lepnums pār Jūdu.
8 Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, ka visnespēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā.
9 “Un notiks tanī dienā, Es meklēšu iznīcināt visas tautas, kas devušās cīņā pret Jeruzālemi.
10 Bet pār Dāvida namu un Jeruzālemes iedzīvotājiem Es izliešu žēlastības un lūgšanas garu, un tie raudzīsies uz viņu, ko tie sadūruši, un vaimanās par viņu, kā vaimanā par vienīgo dēlu, un būs par viņu noskumuši un sēros, kā skumst par savu pirmdzimto.”
11 Tanī dienā Jeruzālemē būs tik lielas sēras, kā citkārt sēras bija pie Hadad-Rimmonas Megidas līdzenumā.
12 Un zeme vaimanās, ikviena cilts par sevi: Dāvida nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Nātāna nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi;
13 Levija nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Šimeja cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi,
14 un tā arī visas pārējās ciltis, katra cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi.
Pirmā Mozus grāmata 12 : 3
3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.”
Jesajas grāmata 60 : 12
12 Jo visas tautas un valstis, kas tev negrib kalpot, ies bojā, un šīs tautas tiks pavisam iznīcinātas.
Ceturtā Mozus grāmata 24 : 9
9 Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!”
Psalmi 83 : 1 – 18
1 Dziesma. Asafa dziesma.
2 Ak, Dievs, nepaliec mierā! Neciet klusu un nekavējies, Dievs!
3 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas.
4 Pret Tavu tautu viņi lolo viltīgus nodomus; viņi sarunājas pret tiem, ko Tu sargi.
5 Viņi saka:”Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu, un lai vairs netiek minēts Israēla vārds!”
6 Tiešām, viņi vienprātīgi sarunājušies un pret Tevi noslēguši derību:
7 Edoms un ismaēliešu teltis, Moābs un hagrieši,
8 Gebals, Ammons un Amalehs, filistieši ar Tiras iedzīvotājiem.
9 Arī Asurs ir viņiem pievienojies un ir Lata bērniem par atbalstu. (Sela.)
10 Dari viņiem kā Midiānam, kā Siseram, kā Jabīnam pie Kisonas upes,
11 kas tapa iznīcināti pie En-Doras un kļuva vienkārši zemei par mēslojumu.
12 Pārvērt viņu dižciltīgos par Orebu un Zebu, padari visus viņu vadoņus kā Zebahu un Calmunnu,
13 kas bija sacījuši:”Mēs paņemsim sev īpašumā Dieva laukus!”
14 Mans Dievs, dari viņus par viesuļa nestām lapām, par pelavām vējā!
15 Kā uguns, kas sadedzina mežu, un kā liesma, kas apsvilina kalnus,
16 tāpat vajā Tu viņus ar Savu vētru un izbiedē viņus ar Savu auku!
17 Pārklāj viņu vaigu ar kaunu, lai viņi meklē Tavu Vārdu!
18 Lai viņi top apkaunoti un iztrūcināti uz mūžiem, lai no kauna viņi iet bojā.
Zaharijas grāmata 2 : 8
8 un sacīja viņam: steidzies un saki šim jauneklim: Jeruzālemi apdzīvos bez kādiem mūriem liels daudzums ļaužu un lopu, kas atradīsies tajā.
Joēla grāmata 3 : 1 – 3
1 Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.
2 Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu.
3 Es parādīšu brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis un uguni, un dūmu mākoņus;
Jesajas grāmata 41 : 11 – 12
11 Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē nesaskaņas ar tevi.
12 Tu tos meklēsi, bet vairs neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas karoja ar tevi.
Joēla grāmata 3 : 1
1 Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.
Maleahija grāmata 3 : 6
6 “Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam.
Pāvila vēstule romiešiem 11 : 1 – 36
1 Pēc visa tā es jautāju: vai Dievs Savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts.
2 Dievs nav atstūmis Savu tautu, ko Viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņš apsūdz Israēlu Dievam:
3 Kungs, Tavus praviešus viņi ir nokāvuši, Tavus altārus izpostījuši, tā ka es viens esmu palicis, un nu tie tīko pēc manas dzīvības.
4 Bet ko viņam atbild Dieva balss: Es esmu Sev atlicinājis septiņus tūkstošus, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā!
5 Gluži tāpat arī šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc žēlastības.
6 Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.
7 Kas no tā izriet? Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas,
8 kā ir rakstīts: Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, līdz pat šai dienai.
9 Un Dāvids saka: viņu bagāti klātais galds viņiem kļūs par slazdu un cilpu, par krišanas un soda iemeslu.
10 Viņu acis tiks aptumšotas, ka viņi vairs neredzēs, un viņu muguras būs saliektas vienumēr.
11 Es jautāju tālāk: vai viņi paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne. Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagāniem, lai viņus mudinātu uz sacensību.
12 Bet, ja jau viņu apgrēcība ir pasaulei ieguvums un viņu iztrūkums – ieguvums pagāniem, cik daudz vairāk viņu pilnais skaits.
13 Jums es to saku, pagāniem. Tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu darbu,
14 cerēdams mudināt uz sacensību savus ciltsbrāļus un dažus viņu starpā glābt.
15 Jo, ja jau viņu atmešana devusi pasaulei salīdzināšanu, ko citu dos viņu pieņemšana kā dzīvību mirušiem?
16 Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.
17 Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma,
18 tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!
19 Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts.
20 Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības!
21 Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi netaupīs!
22 Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtīs!
23 Viņi turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt.
24 Jo, ja tu no sava dabīgā celma, meža eļļaskoka, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā!
25 Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas.
26 Un tā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.
27 Un šī būs Mana derība ar viņiem, kad Es dzēsīšu viņu grēkus.
28 Pēc evaņģēlija viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc izvēles – Dieva mīļoti tēvu dēļ.
29 Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums.
30 Jo, kā jūs kādreiz esat bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību,
31 gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti.
32 Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.
33 Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!
34 Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis Viņa padoma devējs?
35 Jeb kas Viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?
36 No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Āmen.
Piektā Mozus grāmata 28 : 1 – 68
1 Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām,
2 un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij:
3 svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.
4 Svētīts būs tavas miesas auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums.
5 Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra.
6 Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.
7 Un Tas Kungs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, nonāvēs tavā priekšā: pa vienu ceļu tie pret tevi izies, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.
8 Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
9 Tas Kungs tevi cels Sev par svētu tautu, kā Viņš tev to ar zvērestu ir apsolījis, ja tu turēsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi Viņa ceļus.
10 Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc Tā Kunga Vārda, un tās bīsies no tevis.
11 Un Tas Kungs tevi pārpilnībā vairos tavā miesas auglī, tavā lopu auglī un tavā zemes auglī tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, bija ar zvērestu apsolījis taviem tēviem tev dot.
12 Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies.
13 Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.
14 Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien pavēlu, ne pa labi, ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un tiem nekalpotu.
15 Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars.
16 Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka.
17 Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra.
18 Nolādēts būs tavas miesas auglis un tavas zemes auglis, un tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums.
19 Nolādēts tu būsi ieiedams, un nolādēts tu būsi iziedams.
20 Un Tas Kungs pār tevi sūtīs lāstu, bailes un briesmas pie ikkatra tavu roku darba, ko tu darīsi, līdz tu tapsi iznīcināts un ātri iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, jo tu Mani esi atstājis.
21 Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, līdz Viņš tevi pilnīgi izdeldēs no tās zemes, kuru tu ej iemantot.
22 Un Tas Kungs tevi sitīs ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem, ar lielu karstumu un ar zobenu, ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā.
23 Un debesis pār tavu galvu būs kā varš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs.
24 Un Tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā pīšļus un pelnus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi izdeldēts.
25 Un Tas Kungs tevi nometīs zemē sakautu tavu ienaidnieku priekšā: pa vienu ceļu tu pret viņiem iziesi, bet pa septiņiem ceļiem tu no viņiem bēgsi, un tu būsi par biedinājumu visām zemes ķēniņu valstīm.
26 Un tavs līķis kļūs par barību visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem, un nebūs neviena, kas tos aizdzīs.
27 Un Tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes augoņiem, ar uztūkumiem, ar kraupi un kašķi, no kā tu nevarēsi sevi izdziedēt.
28 Un Tas Kungs tevi sitīs ar vājprātību, ar aklumu un ar sirds stulbumu,
29 ka tu pat dienas vidū grābstīsies kā akls, kas grābstās tumsā, un tavos ceļos tev neveiksies, bet tu būsi tikai apspiests un aplaupīts visu savu mūžu, un glābēja nebūs.
30 Tu saderināsies ar sievu, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi.
31 Tavs vērsis tiks nokauts tavu acu priekšā, bet tu no tā neēdīsi; tavs ēzelis tev tiks nolaupīts tavu acu priekšā, un tev to neatdos atpakaļ; tavi sīklopi tiks nodoti ienaidniekiem, un glābēja nebūs.
32 Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īgs, un tavās rokās spēka nebūs.
33 Tavas zemes augļus un visus tava darba augļus ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu būsi apspiests un satriekts visu savu mūžu.
34 Un tu kļūsi ārprātīgs, redzēdams to, ko tavas acis skatīs.
35 Un Tas Kungs tevi sitīs ar ļauniem augoņiem uz ceļiem un lieliem, ka tu kļūsi neizdziedināms no savām kāju pēdām līdz tavai galvas virsai.
36 Tas Kungs novedīs tevi un tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, pie tādas tautas, ko nedz tu esi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.
37 Un tu kļūsi par biedēkli, nievu vārdu un apsmieklu visām tautām, kurp vien Tas Kungs tevi vedīs.
38 Tu gan izsēsi tīrumā daudz sēklas, bet maz ievāksi, jo siseņi to apēdīs.
39 Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet nedz vīnu tu dzersi, nedz ražu novāksi, jo tārps to nograuzīs.
40 Tev būs gan olīvkoki visās tavās robežās, bet tu nesvaidīsi sevi ar eļļu, jo tava eļļas koka augļi nobirs.
41 Tu gan dzemdināsi dēlus un meitas, bet tie tev nepaliks, jo tos aizvedīs gūstā.
42 Visus tavus kokus un visus tavus zemes augļus apēdīs kaitēkļi.
43 Svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies pār tevi augstāk un augstāk, bet tu grimsi zemāk un zemāk.
44 Viņš tev aizdos, bet tu viņam neaizdosi, viņš būs galva, bet tu būsi aste.
45 Un visi šie lāsti nāks pār tevi, tie tevi vajās un skars, līdz tu tiksi izdeldēts, tāpēc ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij, un neesi turējis Viņa baušļus un Viņa likumus, ko Viņš tev pavēlējis.
46 Un tie taps par zīmēm un par brīnumiem gan tev, gan taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem,
47 tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim.
48 Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.
49 Tas Kungs sūtīs pār tevi tautu no tālienes, no zemes galiem, kas metas virsū kā ērglis un kuras valodu tu nesaproti,
50 briesmīgu tautu, kas vecos necienīs, bet jaunos nesaudzēs.
51 Un tā ēdīs tavu lopu augļus un tavas zemes augļus, līdz tu būsi izdeldēts: tā neatstās tev nedz labību, nedz vīnu, nedz eļļu, nedz tavu liellopu, nedz tavu sīklopu pieaugumu.
52 Un tā tevi ielenks visos tavos vārtos, līdz sagrūs tavi augstie un stiprie mūri, uz kuriem tu paļāvies, visā tavā zemē; tā tevi ielenks visos tavos vārtos visā tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.
53 Un tu ēdīsi pats savas miesas augļus, savu dēlu un savu meitu miesas, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, apspiestībā un postā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.
54 Un vīrs tavā vidū, kas bijis izlutināts un dzīvojis pārpilnībā, nenovīdīgi raudzīsies uz savu brāli un uz sievu pie savām krūtīm, un uz saviem bērniem, kas tam atlikušies,
55 un viņš nevienam no tiem nedos no savu bērnu miesas, ko viņš ēd, tāpēc ka viņam nekas nav atlicis tanī apspiestībā un postā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
56 Un izlutināta un izsmalcināta sieva tavā vidū, kas nevīžoja pat savas kāju pēdas pie zemes likt savas izsmalcinātības un savas izlutinātības dēļ, tā tagad nenovīdīgi raudzīsies uz vīru pie savām krūtīm, uz savu dēlu un uz savu meitu,
57 nenovēlēdama nevienam nedz tikko no viņas iznākušo augļu apvalku, nedz bērnus, ko tā dzemdējusi; jo viņa tos ēdīs slepeni tanī apspiestībā un postā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
58 Ja tu neturēsi visus šīs bauslības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā un nebīsies Tā Kunga, sava Dieva, godības pilnā un baismīgā Vārda,
59 tad Tas Kungs negaidīti sūtīs pār tevi un taviem pēcnācējiem sērgas, lielas un ilgstošas sērgas un ļaunas un ilgstošas slimības.
60 Un Viņš liks nākt pār tevi visām Ēģiptes sērgām, no kurām tu bīsties, bet tās tev pielips.
61 Un Tas Kungs liks nākt pār tevi visām slimībām un visām sērgām, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstīti, kamēr Viņš tevi nebūs izdeldējis.
62 Un maz atliks no jums, kas jūs savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes, tādēļ ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij.
63 Kā Tam Kungam bija prieks jums labu darīt un jūs vairot, tāpat Tam Kungam būs prieks jūs nonāvēt un jūs izdeldēt, un jūs tiksit izrauti no šīs zemes, kuru tu ej iemantot.
64 Un Tas Kungs tevi izkaisīs starp visām pasaules tautām, no viena zemes gala līdz otram zemes galam, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko nedz tu, nedz tavi tēvi nav pazinuši,- kokam un akmenim.
65 Un tu neatradīsi miera šo tautu vidū, un arī tavai kāju pēdai nebūs vietas atpūtai, jo Tas Kungs tur tev dos drebošu sirdi, izīgušas acis un izmisušu dvēseli.
66 Un tava dzīvība karāsies mata galā, un tu baiļosies nakti un dienu, un tu nebūsi drošs par savu dzīvību.
67 No rīta tu sacīsi: kaut būtu vakars,- bet vakarā tu sacīsi: kaut būtu rīts,- no tām sirds izbailēm, ar ko tu baiļojies, un to skatu dēļ, ko tavas acis redzēs.
68 Un Tas Kungs tevi vedīs ar laivām atpakaļ uz Ēģipti pa ceļu, par kuru es esmu tev sacījis: tev nebūs to nekad vairs redzēt! – Un tur jūs gribēsit sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet pircēja nebūs.”
Otrā Laiku grāmata 17 : 10
10 Un visu ķēniņu valstu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no Tā Kunga, ka viņi nesāka karu pret Jošafātu.
Nehemijas grāmata 4 : 17 – 18
17 kas strādāja gar mūri. Un nastu nesēji strādāja, ar vienu roku kraudami, kamēr otra turēja metamo šķēpu.
18 Un cēlēji, kamēr cēla, bija apjozti ar savu zobenu ap gurniem. Un līdzās man stāvēja taurētāji.
Piektā Mozus grāmata 28 : 47 – 48
47 tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim.
48 Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.
Ceturtā Mozus grāmata 31 : 3
3 Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: “Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midiāniešiem un lai Tā Kunga atriebība nāktu pār Midiānu.
Ecehiēla grāmata 39 : 1 – 29
1 “Tāpēc tu, cilvēka bērns, sludini pret Gogu un saki tam: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es celšos pret tevi, Gog, tu Rošas, Mesehas un Tubalas valdniek!
2 Es tevi pievilināšu Sev klāt un vedīšu saitē no visattālākiem ziemeļiem un likšu tev doties virzienā uz Israēla kalniem un tajos nonākt.
3 Bet tur Es izsitīšu tavu stopu no tavas kreisās rokas, un bultas izkritīs no tavas labās rokas.
4 Tu kritīsi Israēla kalnos, tu pats un viss tavs karaspēks un tautas, kas ir pie tevis. Visādiem plēsīgiem putniem un lauku zvēriem Es tevi došu par barību.
5 Tu kritīsi klajā laukā, jo Es to tā esmu noteicis, saka Dievs Tas Kungs.
6 Es metīšu uguni uz Magogu un uz tiem, kas bezrūpīgi dzīvo jūras salās, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.
7 Un Savu svēto Vārdu Es darīšu zināmu Savas Israēla tautas vidū. Es vairs neļaušu sagānīt Savu svēto Vārdu, lai citas tautas atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, Svētais Israēlā.
8 Redzi, viss tas notiks un viss piepildīsies, tā saka Dievs Tas Kungs, tā ir tā diena, par kuru Es runāju jau agrāk.
9 Tad Israēla pilsētu iedzīvotāji ikviens izies ārā no pilsētas, iekurs un kurinās uguni ar kara ieročiem, ar īsajiem un garajiem vairogiem, ar stopiem un bultām, ar rungām un šķēpiem, un kurs ar tiem uguni septiņus gadus.
10 Tiem tad nevajadzēs lasīt malku no lauka, nedz arī būs tā jācērt mežā, tie kurs uguni ar kara ieročiem; tie aplaupīs tos, kas viņus aplaupījuši, un postīs tos, kas viņu postījuši, tā saka Dievs Tas Kungs.
11 Tanī laikā Es ierādīšu Gogam kapa vietu Israēlā, ceļinieku ieleju, kas iet no Nāves jūras uz rītiem; tur beigsies viņu kara gaitas. Tur apraks Gogu un visu viņa karaspēku, un to nosauks par Goga karaspēka ieleju.
12 Tos apglabādams, Israēla nams darbosies septiņus mēnešus, lai šķīstītu no tiem zemi.
13 Un visi zemes iedzīvotāji piedalīsies darbā, un tas būs tiem par slavu tai dienā, kad Es parādīšu visu Savu godību, saka Tas Kungs.
14 Tad iecels vīrus, kuri turpinās pārstaigāt zemi, lai apglabātu vēl atlikušos kritušos un tā šķīstītu visu zemi. Pēc septiņiem mēnešiem tie uzsāks šos meklēšanas darbus.
15 Kad, zemi pārstaigājot, kāds atradīs cilvēka kaulus, tad tas liks zīmi pie kauliem, tiekāms kaprači tos apraks Goga karaspēka ielejā.
16 Tur būs arī pilsēta, kuras vārds būs Hamona; tā tie šķīstīs zemi.
17 Bet tu, cilvēka bērns, tā saka Dievs Tas Kungs, saki visiem putniem un visiem zvēriem laukā: sapulcējieties un nāciet no visām pusēm pie Mana kaujamā upura, ko Es jums sarīkoju, pie lielā upura mielasta Israēla kalnos, un ēdiet gaļu un dzeriet asinis.
18 Jūs ēdīsit vadoņu miesu un dzersit zemes valdnieku asinis, it kā jēru un aunu, āžu un vēršu gaļu, kas visi baroti Basanā.
19 Līdz kaklam jūs būsit saēdušies tauku un līdz noreibumam sadzersities asiņu Manā upura mielastā, ko Es jums sarīkoju.
20 Pie Mana galda jūs pamielosities, cik vien jums lien, ar visu ko: tur jūsu priekšā būs zirgi un jātnieki, karavadoņi un visādi karavīri, tā saka Dievs Tas Kungs.
21 Es parādīšu Savu godību citu tautu starpā, un tās tautas redzēs, ka Es spriežu tiesu un izpildu sodu un ka tā ir Mana roka, ko Es viņiem esmu licis sajust;
22 bet Israēla nams atzīs, ka Es, Tas Kungs, esmu viņu Dievs, no tās dienas un vēl joprojām;
23 un tautas atzīs, ka Israēla nams tika aizvests trimdā savu noziegumu dēļ, saņemdams sodu par to, ka tie atkāpās no Manis, ka Es tāpēc paslēpu Savu vaigu no viņiem un tos nodevu viņu ienaidnieku rokā, tā ka tie visi krita no zobena.
24 Es rīkojos ar viņiem pēc viņu nešķīstības un viņu pārkāpumiem, un apslēpu no tiem Savu vaigu.
25 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: Es atvedīšu Jēkaba cietumniekus un apžēlošos par visu Israēla namu un būšu nomodā par Savu svēto Vārdu.
26 Tad tie aizmirsīs savu kaunu un visus savus pārkāpumus, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, it īpaši kad tie atkal savā zemē dzīvo drošībā; un neviens tos neizbiedēs.
27 Kad Es tos būšu izvedis no tautu vidus un tos savācis vienkopus no viņu ienaidnieku zemēm un daudzu tautu acu priekšā pret viņiem parādījies kā Svētais,
28 tad tie arī atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, ka Es tos gan aizvedu pie citām tautām, bet tagad tos vedu atkal atpakaļ viņu pašu zemē un turpmāk neatstāšu svešumā nevienu no tiem.
29 Un Es no tiem vairs neslēpšu Savu vaigu, jo Es izlēju Savu Garu pār Israēla namu,” saka Dievs Tas Kungs.
Piektā Mozus grāmata 32 : 9 – 10
9 Jo Tā Kunga daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla.
10 Viņš to atrada tuksneša zemē, briesmīgā kaukšanas tuksnesī; Viņš to glabāja un par viņu gādāja, un Viņš to sargāja kā Savu acuraugu.
Leave a Reply