Šie ir panti, par kuriem runā Iedzīvotāji
Otrā Mozus grāmata 22 : 28
28 Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man.
Apustuļu darbi 23 : 5
5 Pāvils atbildēja: “Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku.”
Ceturtā Mozus grāmata 27 : 20
20 un piešķir viņam kaut ko no sava diženuma, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.
Ezras grāmata 6 : 10
10 lai viņi varētu nest patīkamas smaržas upurus debesu Dievam un lūgt par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību.
Ezras grāmata 7 : 26
26 Un katru, kas nepilda tava Dieva likumu un ķēniņa likumu, lai stingri soda vai nu ar nāvi, vai izraidīšanu, vai mantas atņemšanu, vai cietumu.”
Ezras grāmata 10 : 8
8 Un katrs, kas neieradīšoties triju dienu laikā pēc priekšnieku un vecaju lēmuma, zaudēšot visu savu mantu, un viņu pašu izslēgšot no trimdinieku draudzes.
Sakāmvārdi 16 : 15
15 Ja ķēniņa vaigs ir laipns, tad tā ir dzīvības zīme, un viņa žēlastība ir kā vēlīns lietus.
Sakāmvārdi 24 : 21
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem,
Sakāmvārdi 25 : 7
7 Ir taču tev labāk, ja tev saka:”Virzies šurpu te augstāk!” – nekā ja tu tiec dižciltīgā priekšā pazemots, tā ka tavas acis pašas spiestas to redzēt.
Sakāmvārdi 25 : 15
15 Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un mīlīga valoda lauž kaulus.
Mācītājs 8 : 4
4 Patiesi, ķēniņa vārds ir vara, un kas var viņam sacīt: ko tu īsti dari?
Mācītājs 10 : 4
4 Ja pret tevi ceļas valdnieka dusmas, tad tādēļ neatstāj savu vietu; neaizmirsti, ka lēnprātība vērš par labu lielus grēkus.
Mācītājs 10 : 20
20 Pat savā sirdī nelādi ķēniņu un par kādu augstu stāvošu personu nezobojies pat savā guļamistabā, jo debesu putni varētu aiznest skaņu tālāk un kāds spārnots vēstnesis vārdus darīt zināmus, kam vajag.
Jeremijas grāmata 29 : 7
7 Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.”
Mateja evaņģēlijs 17 : 27
27 Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par Mani un par sevi.”
Mateja evaņģēlijs 22 : 21
21 Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Marka evaņģēlijs 12 : 17
17 Un Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie izbrīnījās par Viņu.
Lūkas evaņģēlijs 20 : 25
25 Tad Viņš tiem atbildēja: “Tad nu dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!”
Apustuļu darbi 19 : 41
Pāvila vēstule romiešiem 13 : 3
3 Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu,
Pāvila vēstule romiešiem 13 : 7
7 Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.
Pāvila 1. vēstule Timotejam 2 : 2
2 par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā.
Pāvila vēstule Titam 3 : 1
1 Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu,
Pētera 1. vēstule 2 : 16
16 kā svabadi, nevis tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.
Ījaba grāmata 34 : 18
18 Viņu, kas saka ķēniņam: necienīgais, – un dižciltīgajiem: ļaundari!
Sakāmvārdi 14 : 28
28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.
Sakāmvārdi 14 : 1 – 360
1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.
2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.
3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu.
4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu.
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus.
6 Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.
7 Ej projām no ģeķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies!
8 Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns.
9 Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.
11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos.
12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē.
13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas.
14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet krietnais stāvēs pār viņu.
15 Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.
16 Zinīgais baidās un izvairās no ļauna, nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri.
17 Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs.
18 Nesapratīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība.
19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos.
20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz.
21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem.
22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet, kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību.
23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.
24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek.
25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet, kas melus runā, ir nepatiess liecinieks.
26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem.
28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.
29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.
31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu.
32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts.
33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.
35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
Leave a Reply