Šie ir panti, par kuriem runā iedrošinot citus
Pāvila vēstule efeziešiem 4 : 29
29 No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem 5 : 11
11 Tāpēc iepriecinait cits citu, kā jūs to jau tagad darāt!
Vēstule ebrejiem 10 : 24 – 25
24 Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,
25 neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.
Pāvila vēstule filipiešiem 4 : 8
8 Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!
Pāvila vēstule romiešiem 15 : 13
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
Sakāmvārdi 12 : 25
25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.
Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem 4 : 18
18 Iepriecinait cits citu ar šiem vārdiem!
Apustuļu darbi 20 : 35
35 Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš pats sacījis: “Svētīgāk ir dot nekā ņemt.”
Vēstule ebrejiem 3 : 13
13 bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.
Mācītājs 4 : 9 – 12
9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;
10 ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?
12 Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.
Pāvila vēstule romiešiem 15 : 4
4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.
Apustuļu darbi 14 : 21 – 28
21 Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju,
22 stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.
23 Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
24 Pārstaigājuši Pisidiju, viņi nonāca Pamfīlijā
25 un, sludinājuši Dieva vārdu Pergā, devās lejup uz Ataliju.
26 No turienes viņi pārcēlās uz Antiohiju, kur viņi, Dieva žēlastībai uzticēti, bija sākuši darbu, ko tagad pabeiguši.
27 Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis un kā Viņš pagāniem bija atvēris ticības durvis.
28 Viņi tur palika labu laiku kopā ar mācekļiem.
Jesajas grāmata 40 : 30 – 31
30 Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk,
31 bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.
Leave a Reply