Šie ir panti, par kuriem runā palīdzēt
Otrā Mozus grāmata 14 : 14
14 Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā.”
Vēstule ebrejiem 10 : 35
35 Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!
Sakāmvārdi 3 : 5 – 6
5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6 bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
Jesajas grāmata 41 : 10
10 Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!
Psalmi 121 : 1 – 8
1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?
2 Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
3 Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
4 Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
5 Tas Kungs ir tavs sargs, Tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku,
6 ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī.
7 Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli.
8 Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.
Jāņa evaņģēlijs 14 : 14
14 Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.
Otrā Laiku grāmata 14 : 11
11 Un Tas Kungs tā sita kušītus – gan Asas paša, gan Jūdas priekšā, ka kušīti metās bēgt.
Jāņa 1. vēstule 4 : 18
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
Psalmi 118 : 7
7 Tas Kungs ir ar mani, lai man palīdzētu; tādēļ es droši noskatīšos uz saviem ienaidniekiem, gavilēdams uzvaras priekā.
Psalmi 54 : 4
4 Ak, Dievs, uzklausi manu lūgšanu! Ņem vērā manas mutes vārdus!
Psalmi 37 : 5
5 Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
Jāņa evaņģēlijs 14 : 16
16 Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
Jāņa evaņģēlijs 15 : 26 – 27
26 Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.
27 Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.
Psalmi 72 : 12
12 Jo viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga.
Ījaba grāmata 29 : 11 – 13
11 jo ikkatra auss, kas bija mani dzirdējusi, teica mani svētīgu esam. Arī ikviena acs, kas mani bija ieraudzījusi, nodeva labu liecību par mani ar savu izteiksmi.
12 Tas tāpēc, ka es izglābu nabago, kas kliedza pēc palīdzības, ir bārenīti, kā arī to, kas bija bez dzīves padoma.
13 Svētība no tā mutes, kas iet bojā, nāca pār mani, un atraitnes sirdī es atkal atjaunoju līksmi.
Pirmā Samuēla grāmata 1 : 1 – 28
1 Un tur bija kāds vīrs no Ramataim-Cofimas, no Efraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Ēlihus dēls, un tas atkal Tohus dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls.
2 Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija.
3 Un šis vīrs gāja ik gadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz Šīlo, lai pielūgtu Dievu, To Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli – Hofnus un Pinehass, kuri bija Tā Kunga priesteri.
4 Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas,
5 bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis.
6 Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi.
7 Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja Tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda.
8 Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: “Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?”
9 Un tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Jo priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem Tā Kunga svētnīcas priekšā.
10 Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.
11 Tad viņa deva solījumu, sacīdama: “Kungs Cebaot! Ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkotu un ja Tu mani atcerētos un Tu arī neaizmirstu Savu kalponi, un piešķirtu Savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku Tam Kungam, un skujamais nazis nenāktu pār viņa galvu.”
12 Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās Tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti,
13 jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu.
14 Un Ēlis tai sacīja: “Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!”
15 Bet Anna atbildēja un sacīja: “Ak, nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu nedz vīnu, nedz reibinošu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā.
16 Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievu, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savas sirds skumjām.”
17 Tad Ēlis atbildēja un sacīja: “Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi.”
18 Un viņa sacīja: “Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs.” Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi.
19 Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina savu sievu Annu, un Tas Kungs viņu pieminēja.
20 Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Samuēls, jo viņa sacīja: “Es to esmu izlūgusies no Tā Kunga.”
21 Un, kad viņas vīrs Elkana ar visu savu dzimtu nogāja kalnā, lai nestu Tam Kungam savu gadskārtējo kaujamo upuri un savu solījuma upuri,
22 tad Anna negāja līdzi, bet sacīja savam vīram: “Kad puisītis būs atšķirts no krūts, tad es viņu uzvedīšu augšā, lai viņš parādās Tā Kunga priekšā un lai viņš tur paliek uz mūžu.”
23 Un viņas vīrs Elkana tai sacīja: “Dari, kā tev labāk patīk; paliec arī šeit, līdz kamēr tu būsi viņu atšķīrusi. Ka tikai Tas Kungs piepildītu Savu vārdu!” Tā šī sieva palika mājās un zīdīja savu dēlu, tiekāms tā viņu atšķīra no krūts.
24 Un, kad viņa bija to atšķīrusi, viņa veda to sev līdzi, arī trīs vēršus un ēfu miltu, un vienu ādas trauku ar vīnu, un noveda uz Šīlo Tā Kunga namā; bet puisēns bija vēl jauns.
25 Tad tie nokāva vērsi un pieveda zēnu pie Ēļa.
26 Un viņa sacīja: “Mans kungs, tik tiešām, ka tava dvēsele dzīvo, mans kungs! Es esmu tā pati sieva, kas šeit pie tevis stāvēja, lūgdama To Kungu.
27 Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi.
28 Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, – viņš ir no Tā Kunga izlūgts.” Un viņi tur pielūdza To Kungu.
Psalmi 34 : 6
6 Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.
Psalmi 30 : 10
10 kāds labums Tev būtu no manām asinīm, ja es grimtu kapā? Vai pīšļi Tevi slavē un sludina Tavu patiesību?
Psalmi 27 : 9
9 Neapslēp no manis Savu vaigu un neatstum Savu kalpu dusmās – Tu esi mans palīgs! Neatmet mani un neatstāj mani, Tu Dievs, mans pestītājs!
Leave a Reply