Šie ir panti, par kuriem runā tīri un nešķīsti dzīvnieki
Trešā Mozus grāmata 11 : 1 – 47
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, viņiem sacīdams:
2 “Runājiet uz Israēla bērniem un sakait: no visiem dzīvniekiem, kas ir virs zemes, šie ir tie dzīvnieki, ko jūs varat ēst:
3 ikvienu dzīvnieku ar šķeltiem nagiem, kam nagi ir šķelti divos gabalos un kuri atgremo – tos dzīvniekus jūs ēdiet.
4 Bet no tiem, kas atgremo vai kam šķelti nagi, neēdiet šos: kamieli, jo tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts;
5 un klinšu āpsi, tas gan barību atgremo, bet arī tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts;
6 un zaķi, tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts;
7 un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, un tie ir pat ar plaisu, kas ieplēsta nagos, bet tā barību neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta.
8 Viņu gaļu neēdiet un pie beigta dzīvnieka nepieskarieties; tie lai ir jums nešķīsti.
9 Bet no dzīviem radījumiem, kādi ir ūdeņos, jūs varat ēst šos: visus, kam ir spuras un zvīņas ūdeņos, jūrās un upēs, tos jūs varat ēst.
10 Bet ikvienu, kas bez spurām un zvīņām jūrās un upēs, no visiem tiem, kas mudž ūdeņos, un no dzīviem radījumiem ūdeņos – tādu turiet par negantu.
11 Tos turiet par negantību, to gaļu neēdiet un to maitu turiet par negantu.
12 Ikvienu, kuram nav spuru un zvīņu ūdenī – to turiet par negantu.
13 Bet no putniem turiet par negantu un neēdiet: ērgli un jūras ērgli, un melno ērgli,
14 un maitu ērgli, vanagu un kliju pēc to kārtām,
15 un ikvienu kraukli pēc savas kārtas,
16 un tuksneša iemītnieku strausu, un bezdelīgu, kaiju un vēja vanagu pēc to kārtām,
17 un apogu, pūci un ūpi,
18 un jūras kraukli un dumpi, un maitu vanagu,
19 un stārķi, zivju gārni pēc to kārtām,
20 un badadzeguzi, un sikspārni. Visi spārnainie līdēji, kas iet uz četrām kājām, lai ir jums negantība.
21 Bet no tādiem, kas klīst pulkos, kas uz četrām kājām staigā, ēdiet tos, kam virs kāju pēdām ir lieli, ar kuriem tie lēkā pa zemi.
22 Šos no to vidus jūs varat ēst: visādus siseņus un vaboles pēc to kārtām.
23 Bet visi citi spārnainie līdēji, kuriem ir četras kājas, lai jums ir negantība.
24 Un jūs kļūsit nešķīsti gar tiem; ikviens, kas pieduras to maitai,- tas ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram.
25 Un ikvienam, kas ir ko nesis no to maitām, – tam ir jāmazgā savas drēbes, un tas ir nešķīsts līdz vakaram.
26 Visus lopus, kam šķelti nagi, bet nav šķelti divos gabalos un kas neatgremo savu barību, turiet par nešķīstiem, un ikviens, kas tādam pieskaras, ir nešķīsts.
27 Un no četrkājainiem dzīvniekiem tādus turiet par nešķīstiem, kam kājas ar asiem nagiem; ikviens, kas pieskaras to maitai, ir nešķīsts līdz vakaram.
28 Un kurš nes to maitas, tam jāmazgā savas drēbes, un viņš ir nešķīsts līdz vakaram, tāpēc ka jums šie dzīvnieki ir nešķīsti.
29 Un no rāpuļiem šie, kas rāpo virs zemes, lai ir jums nešķīsti: sermulis, pele un bruņurupucis pēc to kārtām,
30 un sesks, hameleons, ķirzaka, gliemezis un kurmis.
31 Šos rāpuļus turiet par nešķīstiem; ikviens, kas tos aizskar, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts līdz vakaram.
32 Un katrs priekšmets, uz kura tie nokrīt, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts, vai tie ir koka trauki, vai drēbes, vai āda, vai maiss, vai kāds darbarīks, ar ko darbs tiek veikts, – tas jāliek ūdenī, un tas būs nešķīsts līdz vakaram, bet pēc tam tas ir atkal šķīsts.
33 Un, ja kāds no tiem ir iekritis māla traukā, tad saturs, kas tanī traukā, kur tas ir iekritis, ir nešķīsts, un jums tas trauks ir jāsadauza.
34 Un ikviens ēdiens, kas vien būtu ēdams, ja pār to pārlīst nešķīsts ūdens, kļūst nešķīsts; arī ikviens dzēriens, kas dzerams no visiem tādiem traukiem, kļūst nešķīsts.
35 Un ikviens priekšmets, kam uzkrīt to maitas, kļūst nešķīsts, vai tā būtu krāsns, vai tas būtu katls, tie jāsasit gabalos, jo tie ir kļuvuši nešķīsti, un jums tos būs turēt par nešķīstiem.
36 Tikai avoti un akas, un ūdens tvertnes paliek šķīsti; bet, kas aizskar to maitas, tas ir nešķīsts.
37 Bet, ja kāda to maita nokrīt uz sēklas, kas ir izsējama, tad tā ir šķīsta.
38 Bet, ja ūdens tiek liets uz sēklu un tad kāda no tādām maitām uzkrīt virsū, tad gan lai jums tā ir nešķīsta.
39 Bet, ja kāds liellops, ko jūs sev turat par gaļas lopu, nobeidzas, tad tas, kas pieskaras tāda liellopa gaļai, ir nešķīsts līdz vakaram.
40 Bet, ja kāds būtu ēdis no tā maitas, tad lai tas mazgā savas drēbes, un viņš ir nešķīsts līdz vakaram; un, kas tādu maitu nes, tas arī lai mazgā savas drēbes, tas ir nešķīsts līdz vakaram.
41 Un visus pārējos rāpuļus, kas lien pa zemes virsu, turiet par negantiem un tos neēdiet.
42 Ikvienu, kas lien uz sava vēdera un kas lien uz savām četrām kājām, līdz ar visu, kam vairāk kājas, kas lien kā rāpulis virs zemes, to neēdiet, jo tas ir negants.
43 Nepadariet sevi nicināmus visādu līdēju dēļ, kas lien, un nekļūstiet, viņus aizskarot, nešķīsti, ka jūs viņu dēļ netaptu apgānīti.
44 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts; nepadariet sevi nicināmus ar visādiem līdējiem, kādi lien virs zemes,
45 jo Es esmu Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu Dievam un lai jūs būtu svēti, jo Es esmu svēts.”
46 Šis ir bauslības noteikums par liellopiem, putniem un visādām dzīvām būtnēm, kas kust ūdenī, un visādiem dzīvniekiem, kas lien virs zemes,
47 lai jūs zinātu atšķirt nešķīstu no šķīsta, un arī starp dzīvniekiem, kas ēdami, un tādiem, kuri nav ēdami.
Pāvila vēstule romiešiem 14 : 1 – 23
1 Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas.
2 Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus.
3 Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis.
4 Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt.
5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!
6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.
7 Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8 Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam.
9 Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem.
10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!
11 Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam.
12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.
13 Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.
14 Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts.
15 Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.
16 Tad lai nu tas, kas jums tas labais, netop par zaimiem!
17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.
18 Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā.
19 Tāpēc mēs dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā.
20 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu.
21 Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina.
22 Tu paturi savu ticību, kas tev ir, Dieva priekšā. Svētīgs tas, kas sevi netiesā tajā, ko atzīst par labu.
23 Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.
Pāvila vēstule romiešiem 14 : 14
14 Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts.
Pirmā Mozus grāmata 7 : 2
2 No visiem šķīstiem lopiem ņem sev līdzi pa septiņiem; tēviņu un mātīti, bet no lopiem, kas nav šķīsti, ņem divus, tēviņu un mātīti.
Piektā Mozus grāmata 14 : 1 – 29
1 Jūs esat Tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums nebūs sev pašiem iegriezt savā miesā zīmes, nedz arī nodzīt matus kāda mirušā dēļ,
2 jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta, un no visām tautām, kas vien ir uz zemes, Tas Kungs tevi ir Sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par īpašuma tautu.
3 Tev nebūs ēst nekādu negantību.
4 Šie ir tie lopi, ko jūs varat ēst: vērši, avis un kazas,
5 briedis, kalnu kaza, antilope, meža vērsis, stirna, antilopju pasugas un kalnu avis,
6 visi lopi, kam šķelti nagi, kuriem tie ir šķelti divos gabalos un kas savu barību ēdot atgremo. Visus šos kustoņus jūs drīkstat ēst.
7 Bet no tiem, kuriem ir šķelti nagi un kas savu barību atgremo, jums nebūs ēst: kamieli un zaķi, un kalnu āpsi, jo tie gan atgremo barību, bet viņiem nagi nav šķelti; tie lai jums ir nešķīsti;
8 un arī cūku ne, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta, viņas gaļu neēdiet un neaizskariet viņas maitu.
9 Šie ir tie, ko jūs varat ēst no visa, kas ir ūdenī: visus, kam ir spuras un zvīņas, tos jūs varat ēst;
10 bet tos, kuriem nav spuru, nedz zvīņu, neēdiet; tie lai ir jums nešķīsti.
11 Visus šķīstus putnus ēdiet.
12 Bet šie ir, kurus jums nav atļauts ēst:
13 ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitu ērglis, vanags un klija,
14 un visi kraukļi pēc to pasugām,
15 un tuksneša iemītnieks strauss, un bezdelīga, un ķīris, un vēja vanags pēc to pasugām,
16 apogs, ūpis un pūce,
17 pelikāns, maitu vanags un jūras krauklis,
18 stārķis un krasta skrējējs pēc to sugām, bada dzeguze un sikspārnis.
19 Un visi spārnainie rāpuļi; tie visi lai ir jums nešķīsti, un tos jūs nedrīkstat ēst.
20 Bet visus šķīstos putnus jūs drīkstat ēst.
21 Jums nebūs neko nosprāgušu ēst; dod to svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai viņš to ēd, vai pārdod to svešiniekam no citas tautas, jo tu esi svētīta tauta Tam Kungam, savam Dievam. – Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.
22 Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā,
23 un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.
24 Bet, ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēj to turp nonest tāpēc, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam Vārdam mājokli, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs,
25 pārdod desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs.
26 Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk – par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams.
27 Bet levītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi.
28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos.
29 Tad lai nāk levīts, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari.
Apustuļu darbi 10 : 1 – 48
1 Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā,
2 ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu.
3 Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: “Kornēlij!”
4 To redzēdams, viņš pārbijās un sacīja: “Kas ir, Kungs?” Bet tas viņam atbildēja: “Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.
5 Tagad nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
6 Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā.”
7 Kad eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš atsauca divi vergus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija pie viņa,
8 un, tiem visu izstāstījis, sūtīja tos uz Jopi.
9 Nākamajā dienā, kad tie bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.
10 Būdams izsalcis, viņš gribēja ko baudīt. Kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš kļuva garā aizrauts,
11 un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē.
12 Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess.
13 Un balss runāja uz viņu: “Celies, Pēteri, kauj un ēd!”
14 Bet Pēteris sacīja: “Nemūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts.”
15 Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: “Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!”
16 Tas notika trīs reizes, un ietvars tūdaļ tika uzcelts debesīs.
17 Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie vīri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja pie vārtiem
18 un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris.
19 Kad Pēteris šo parādību pārdomāja, Gars viņam sacīja: “Redzi, trīs vīri tevi meklē.
20 Celies, kāp zemē un ej nešaubīdamies tiem līdzi, jo Es tos esmu sūtījis!”
21 Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: “Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?”
22 Bet tie atbildēja: “Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi.”
23 Ieaicinājis, viņš tos uzņēma. Bet nākamajā dienā viņš devās ceļā kopā ar tiem, un daži brāļi, kas bija no Jopes, gāja viņam līdzi.
24 Otrā dienā viņi nonāca Cezarejā; Kornēlijs, saaicinājis savus radiniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja.
25 Pēterim ieejot, Kornēlijs viņam nāca pretim un godināja viņu, mezdamies pie viņa kājām.
26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: “Celies, arī es esmu tikai cilvēks!”
27 Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos.
28 Viņš tiem sacīja: “Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar citas tautas cilvēku vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
29 Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: kādēļ jūs mani esat aicinājuši?”
30 Kornēlijs sacīja: “Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs stāvēja manā priekšā
31 un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.
32 Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras.”
33 Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Tas Kungs tev pavēlējis.
34 Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: “Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu,
35 bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.
36 Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: Tas ir Kungs pār visiem.
37 Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis,
38 ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.
39 Mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta.
40 Dievs Viņu uzmodinājis trešajā dienā un Viņam licis parādīties
41 ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas ar Viņu esam ēduši un dzēruši pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušiem.
42 Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
43 Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu.”
44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45 Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem,
46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47 “Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?”
48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
Leave a Reply